Riga Port City rīcībā ir teritorija tādu sabiedriski nozīmīgu projektu, kā nacionālā akustiskā koncertzāle, realizēšanai.
Kam vajag Koncertzāli?
Akustiskā koncertzāle nav mistiska privātpersonu ideja. Par vēlmi būvēt koncertzāli Daugavas krastā publiski izteikusies gan bijusī kultūras ministre Dace Melbārde, gan pašreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis. Koncertzāles kā nacionālas nozīmes kultūras celtnes nepieciešamība Rīgā ir pamatota vairākos nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentos. Tai skaitā – Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ar mērķi sekmēt Rīgas kļūšanu par nozīmīgu reģiona kultūras, darījumu un tūrisma centru, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-20120. gadam “Radošā Latvija”, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Koncertzāles nepieciešamība ir paredzēta Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.
Par šo dokumentu izpildi ir atbildīgas amatpersonas, tai skaitā premjers, kultūras ministrs un Rīgas dome.
Kāpēc Rīga Port City piedāvā celt koncertzāli Andrejostā?
Uzskatām, ka koncertzāli Latvijai un Rīgai vajag. Riga Port City piedāvātā vieta Andrejostā ir šim mērķim ļoti piemērota. Turklāt nav pamata gaidīt nezināmu laiku, kamēr valstij šim projektam parādīsies nauda, ja Riga Port City piedāvājuma gadījumā ir iespēja uzsākt šo projektu nekavējoties. Tas ir pirmais iemesls, kādēļ piedāvājām koncertzāli Andrejostā. Atsaucoties Rīgas pašvaldības un Kultūras ministrijas interesei, vai Riga Port City teritorijā būtu iespēja šādu koncertzāli uzcelt, šo teritoriju attīstītāji atbildēja apstiprinoši.
Valsts ir informējusi visus iesaistītos un ieinteresētos, ka valstij naudas koncertzālei nav. Tas ir otrs iemesls, kādēļ Riga Port City piedāvāja koncertzāli uzcelt tās teritorijā – Riga Port City ar sadarbības partneriem izteikusi Kultūras ministrijai piedāvājumu partnerības ietvaros finansēt būvniecības un ar to saistītās izmaksas šim projektam.
Katrā mūsu prezentācijā esam uzsvēruši, ka koncertzāle ir kvalitatīvs objekts, ar ko veicināt šīs konkrētās Rīgas teritorijas attīstību. Tas nav nekas slēpjams un ir saprotams visiem iesaistītajiem. Tas ir trešais iemesls, kādēļ Riga Port City piedāvā koncertzāles būvniecību savā teritorijā. Tas ir publiski plaši zināms kopš 2019. gada 2. aprīļa, un medijos to esam komentējuši vairākkārt.
Par dāvinājumiem un pilsētbūvniecību
Pilsēta pamazām realizē ostas darbību pārcelšanas plānu prom no centra. Tas paredz arī smagā autotransporta kustības būtiskus ierobežojumus pašreizējai Rīgas Pasažieru termināla teritorijai. Tā vietā atbilstoši pilsētas attīstības plānam Daugavas krastmala ir atdodama publiskai piekļuvei, izveidojot promenādes un paredzot videi draudzīgākus transporta veidus.
Lai šajā vietā būtu iespējams uzcelt koncertzāli tādā apjomā, kādā par to runā Kultūras ministrija, zemes gabalu Andrejostā var izveidot, pārceļot Eksporta ielu tās vēsturiskajā vietā, prom no ūdensmalas. Tad koncertzālei būs pieejams pietiekami liels zemes gabals. Neatkarīgi no koncertzāles iecerēm Eksporta ielas pārcelšana, kas tiek minēta kā kāda sensācija, ir jau desmit gadus paredzēta Rīgas pilsētas detālplānojumā. Pārcelšanas mērķis – atbrīvot Daugavas krastu un padarīt to pieejamu Rīgas iedzīvotājiem un viesiem. Tātad kādā brīdī ielas pārcelšana notiks neatkarīgi no koncertzāles plāniem. Koncertzāle tam vienkārši ir ļoti labs iemesls. Turklāt ielas kā pilsētvides attīstība un ūdensmalas pieejas izveide iedzīvotājiem ir investīcija nevis izmaksas.
Uzdāvinot koncertzālei zemi un uz tās uzbūvējot koncertzāli, Riga Port City teritorijas attīstība nenoliedzami tiks veicināta. Un ieguvēji no labiekārtotas 47 ha lielas teritorijas pilsētas centrā, Daugavas krastā būs visi. Maģistrālas ielas pārcelšana pēc pirmajām aplēsēm sastādītu 25 miljonus €, ieskaitot tramvaja līniju izbūvi. Tas varētu nebūt pa spēkam privātajiem investoriem vieniem pašiem. Turklāt ārzemju investoru, kas koncertzāles projektam neapšaubāmi būs jāpiesaista, izpratne liecina, ka nekustamo īpašumu dāvināt ir pieņemts, bet ne vēl izpildīt pilsētas un valsts tiešās funkcijas, izbūvējot pilsētas maģistrālās komunikācijas un infrastruktūru. Ja šāds noteikums tiktu uzstādīts privātajam partnerim, iespējas atrast finansējumu Eiropā ievērojami samazinātos. Investori to tulkotu kā valsts neieinteresētību šādā projektā. Un koncertzāle paliktu neuzcelta, jo valsts vairākkārt uzsvērusi, ka naudas tai nav, ja vien nav runa par politisko partiju finansējumu.
Pilsētas attīstība izmaksā miljonus, nevis dāvinājumi. Dāvinājumi rada iespējas pilsētai izdarīt kaut ko izcilu. Rīgai ir jāattīstās, un nevienam nevajadzētu ļaut sev iestāstīt, ka pilsētai pašai savā attīstībā nebūtu jāpiedalās.
Riga Port City ir gatava dāvināt koncertzālei nepieciešamo teritoriju. Ja valsts uzskata, ka tai nepiedien saņemt no labas gribas dāvinātu privātu zemi, valsts vienmēr var izskatīt iespēju šo zemi savām vajadzībām iegādāties.
Uzskatām, ka pilsētai iespēja iekļaut šo unikālo Daugavmalas teritoriju Rīgas centrā būtu kvalitatīvi jāizmanto, izvietojot tajā sev nozīmīgus objektus, piemēram Rīgas publisko bibliotēku. Jāpiezīmē uzreiz, ka arī šo ēku attīstībai kaut kur būs jārod finansējums.
